2011 gada 15 decembrī stājās spēkā likums "Par fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanu".

Likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu, ienākumu legalitātes un nodokļu samaksas kontroles iespējas, kā arī dot fiziskajām personām iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus.

Persona, kura 2011.gada 31.decembrī pulksten 24 pēc Latvijas laika ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks (kuram izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus — Latvijas Republikas rezidents likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” Latvijas Republikas rezidents ir fiziskā persona:

ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

ja tā uzturas Latvijā Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

ja tā ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Svarīgi, ka personai vienlaicīgi ir jābūt arī Latvijas rezidentam. Ja persona nedzīvo Latvijā kādu laiku, tas nenozīmē, ka automātiksi persona netiks uzskatīta par Latvijas rezidentu. Rezidenta / nerezidenta statuss ir jānoformē oficiāli Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Deklarācija nav jāiesniedz, ja personas īpašumā ir tikai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā un Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē reģistrēts īpašums.

Deklarāciju iesniedz persona, kas atbilst vismaz vienam no sekojošiem kritērijiem:

Nekustamais īpašums

personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir nekustamais īpašums (ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot) vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru persona nav nostiprinājusi attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

persona ir ieguvusi īpašumā Latvijā tādu nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru nav nostiprinājusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

Ja dāvinājuma vai mantojuma ceļā ir iegūts nekustamais īpašums, bet dāvinājuma vai mantojuma līgumā nav norādīta tā vērtība, tad par iegādes vērtību uzskata aktuālo kadastrālo vērtību, attiecībā uz citu mantu — šīs mantas novērtējumu naudas izteiksmē pēc nominālvērtības vai tirgus cenām.

Transportlīdzeklis

personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens transportlīdzeklis) vai gaisa kuģis.

Kapitāla daļas

personai īpašumā Latvijā un / vai ārvalstīs ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

Finanšu instrumenti

personai īpašumā Latvijā un / vai ārvalstīs ir kāds no šādiem finanšu instrumentiem (Finanšu instrumentu tirgus likuma) izpratnē, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā:

a) parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas),

b) vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā,

c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,

d) naudas tirgus instrumenti.

Skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi

personai ir naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumi Latvijā un / vai ārvalstīs, to kopējā summa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

Personai savu skaidras naudas uzkrājumu kopsummas daļu, kas pārsniedz 10 000 latus, iemaksā kontā kredītiestādē.

Privātie pensiju fondi vai dzīvības apdrošināšana

personai visu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) Latvijā vai ārvalstīs uzkrāto līdzekļu kopējā summa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Aizdevumi un aizņēmumi

personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Patiesā labuma guvējs

persona ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma, ja to (īpašumu) kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Citi gadījumi

personai īpašumā vai kopīpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir īpašums (lieta vai lietu kopība), kurš nav iepriekš minēts īpašums, finanšu līdzekļi vai saistības un kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Deklarēšanas pienākums nepilngadīgo personu vietā

ja nepinlgadīgā persona atbilst kādam no iepriekš minētajiem nosacījumiem, deklarēšanas pienākumu izpilda vecāki vai aizbildņi.

Deklarāciju jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam. Mantiskā stāvokļa deklarācijā norāda ziņas pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī pulksten 24.

Ja personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt deklarāciju minētajā laika posmā, tai ir pienākums deklarāciju iesniegt triju mēnešu laikā pēc attiecīgo iemeslu izbeigšanās. Šajā gadījumā persona deklarācijai pievieno informāciju par objektīvajiem iemesliem, kas pamato personas nespēju iesniegt deklarāciju termiņā.

Deklarāciju var iesniegt VID personīgi, elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vai pa pastu.

Personai ir tiesības triju mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas precizēt tajā iekļautās ziņas, iesniedzot VID jaunu deklarāciju.

 Personai, aizpildot deklarācijas III daļu “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi”, ir tiesības deklarēt laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un saskaņā ar LR likumdošanas prasībām nedeklarētos ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām.

Deklarācijas daļā “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi” uzrādītajiem ienākumiem tiks piemērota samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15 procentu apmērā. Līdz ar nodokļa nomaksu tiek uzskatīts, ka attiecībā uz deklarēto ienākumu summu, kas norādīta mantiskā stāvokļa deklarācijas III daļā “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi”, persona ir izpildījusi LR likumdošanas prasības par ienākumu deklarēšanu un nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu nomaksu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē.

Nosacījums, ka persona ir izpildījusi LR likumdošanas prasības par ienākumu deklarēšanu un nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu nomaksu netiek attiecināts uz personu:

1) pret kuru notiek kriminālprocess saistībā ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas par ienākumiem, kas gūti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) pret kuru notiek administratīvā pārkāpuma lietvedība vai administratīvais process saistībā ar nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu par laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūto administratīvā pārkāpuma lietvedībā vai administratīvajā procesā noteikto ienākumu daļu;

3) kurai bija piešķirts vai šobrīd ir piešķirts valsts amatpersonas statuss un kura savus ienākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir deklarējusi valsts amatpersonas deklarācijās.

Iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumi nav attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, izņemot ienākumus, kas gūti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, izvairoties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

 Pagaidām likumā ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība par deklarācijas neiesniegšanu. Taču pašreiz esošais tiesiskais regulējums tiks precizēts līdz 2012.gada 1.martam, jo šī deklarācija neatbilst nevienai no jau Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā minētajām deklarācijām.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums

Publicētā informācija ir tikai informatīva rakstura.